Mājdzemdības un ko par to saka pētījumi.
Izdzirdot vārdu ‘’mājdzemdības’’, kādam tas asociējas ar kaut ko jauku, dabisku un tik normālu; kādam tas izsauc izbrīnu un pat šķiet, ka pirmo reizi dzird, ka mūsdienās ir arī šāda iespēja; kādam ir daudz jautājumu un jautāt vienmēr ir labi, bet kādam ir daudz negatīvu komentāru par šādu izvēli, ka škiet, ka tas cilvēks nav pat gatavs sadzirdēt, kur nu vēl pieļaut domu, ka patiesībā plānotas mājdzemdības (nevis solo dzemdības (free birth)) zema riska grūtniecei varētu būt tikpat drošas kā dzemdības stacionārā. Un labākais ir tas, ka negatīvais viedoklis par mājdzemdībām ir balstīts uz NEKO. Sabiedrībā tiek automātiski pieņemts, ka dzemdības mājās = nedroši, bet dzemdības stacionārā = droši. Bet vai tiešām tas tā ir?
Uz jautājumu - kas tieši mājās var notikt tāds, kas slimnīcā nevar notikt - slimnīcā varot sniegt palīdzību ātrāk. Jā un nē! Tas ir atkarīgs, par kādu palīdzību ir runa. Mājdzemdību vecmātei līdzi ir daudz somu, kas pilnas ar visādām ‘’lietām’’. Ir pat Ministru kabineta noteikumi, kādiem instrumentiem un medikamentiem ir jābūt līdzi. Daļa cilvēku domā, ka mājdzemdību vecmāte ir, citēju vecmāti Astrīdu Milleri,: ‘’ Babene, kas ieradusies ar bībeli un dvieli rokā’’. Šis ir ļoti tālu no patiesības. Vecmāte mājdzemdībās spēj sniegt tādu pašu palīdzību kā vecmāte slimnīcā. Vienīgais, kas viņai nav līdzi ir operāciju zāle un ārstu komanda. Turklāt mājdzemdībās mammai tiek 100% nedalīta uzmanība no vecmātes puses, tāpēc viņa var jau savlaicīgi pamanīt, ja kaut kas neiet tik gludi, un lemt par dzemdību taktikas maiņu vai došanos uz slimnīcu, ko, iespējams, slimnīcā pamanītu vēlāk tikai tāpēc, ka nav nepārtraukta 1:1 uzmanība. Jā, var cerēt, ka ārkārtas gadījumā slimnīcā palīdzība tiktu sniegta nekavējoties, taču tam nav garantiju, jo pirmkārt, attiecīgais speciālists var tieši tajā brīdī nebūt uzreiz pieejams un savākt kopā komandu operācijai arī aizņem laiku. Otrkārt, arī ārsti ir tikai cilvēki, un arī viņi nestandarta situācijās var apjukt. Starp citu, daudzos gadījumos, kad ķirurģiska palīdzība ir nepieciešama, tā ir nepieciešama drīzumā, bet ne obligāti nekavējoties, kas nozīmē, ka ir iespējams paspēt aizbraukt uz slimnīcu, ja dzemdības bija paredzētas mājās (atkarīgs, protams, no attāluma līdz slimnīcai).
Šad tad nākas dzirdēt tādus apgalvojumus, kā ‘’Paldies Dievam, ka mēs bijām slimnīcā! Ja mēs nebūtu bijuši slimnīcā, tad iznākums būtu bijis ļoti bēdīgs’’, rodas loģisks jautājums - kas notika līdz tam brīdim, kad dzemdības jau bija pārtapušas par ārkārtas situāciju? Kas tika darīts vai nedarīts, līdz radās situācija, kad mamma un/vai mazulis bija (šeit gribētos lietot vārdu ‘’glābt’’) jāglābj? Varbūt fakts, ka dzemdības notika slimnīcas vidē nospēlēja lomu, kāpēc radās sarežģijumi? Videi ir liela ietekme uz dzemdību procesu. Varbūt iejaukšanās dzemdību dabiskajā procesā un visu darbību svīta ir tas, kas noveda pie ārkārtas situācijas? Visām darbībām ir savi riski. Varbūt slimnīcā par vēlu tika pamanīts, ka kaut kas nav labi, jo mammai nebija 1:1 uzmanība? Vai pati sieviete uzņēmās atbildību par savām dzemdībām un bija sagatavojusies, lai palīdzētu procesam notikt pēc iespējas raitāk un vieglāk? Bet varbūt patiešām tas bija tas retais gadījums, kad ārkārtas situācija attīstījās tik zibenīgi, ka tiešām izšķirošas bija minūtes un sekundes. Bieži vien mums nepastāsta vai mēs nesadzirdam visu stāstu, bet sadzirdam tikai to ‘’ja es nebūtu bijusi slimnīcā…’’, kas automātiski liek secināt, ka mājdzemdības ir riskantas. Un ja parādās negatīva prese par kādu mājdzemdību gadījumu, tas saceļ lielu vētru, bet arī slimnīcās notiek traģiski gadījumi, par kuriem sabiedrība bieži vien uzzina tikai tad, kad pati mamma ir uzdrošinājusies nākt ar to klajā. sociālajos tīklos. Ir sievietes, kuras drošāk jūtas slimnīcā, jo viņām, iespējams, drošība saistās ar ārstu komandas un aparatūru esamību līdzās. Ir sievietes, kurām tas viss uzdzen bailes. Drošības sajūtai arī ir liela ietekme uz dzemdību procesu. Tāpēc ir labi, ka ir izvēles iespējas.
Ko par mājdzemdībām saka pētījumi?
Attīstīto valstu pētījumi liecina, ka dzemdības mājās ir ne tikai tikpat drošas kā dzemdības stacionārā, ja skatās uz mātes un zīdaiņu mirstības rādītājiem, bet dzemdībās mājās retāk notiek pēcdzemdību asiņošana, ir mazāk starpenes plīsumu gadījumu, lielāka iespēja piedzīvot vaginālas dzemdības un dzemdības bez medicīniskas iejaukšanās. Citiem vārdiem sakot, samazinās pēcdzemdību asiņošanas risks, starpenes plīsumu risks un iespēja, ka dzemdības beigsies ar instrumentu pielietošanu un ķeizargriezienu. Izrādās, ka mammai labāki iznākumi ir plānotās dzemdībās mājās nekā stacionārā, nepalielinoties jaundzimušā un mātes mirstības un smagu komplikāciju riskiem. Pētījumos salīdzinātas ir zema riska grūtnieces. Piemēram, nesen veiktais pētījums Hutton et al (2019) liecina, ka mirstības risks ir tāds pats neatkarīgi no tā, vai dzemdības notikušas mājās vai slimnīcā. Šis ir viens no daudzajiem pētījumiem, kurā secināts tas pats, kas citos pētījumos, bet šis pētījums ir ievērojams ar to, ka ir analizēti dati no 500,000 dzemdībām, kuras bija plānotas mājās. Saskaņā ar Jonge et al’s (2013) tika salīdzināti Nīderlandes reģistros pieejamie 2004.-2006.gada dati par 146 752 zema riska grūtniecēm (62,9% dzemdēja mājās, 37.1% stacionāros), un secināts, ka pirmdzemdētājai plānotās mājdzemdībās ir mazāki riski piedzīvot smagas dzemdību komplikācijas, nekā dzemdībās stacionāros. Bet atkārtotai dzemdētājai šie riski samazinās vēl vairāk, un atškirības tiek vērtētas kā statistiski nozīmīgas. Citiem vārdiem sakot,nav pierādījumu, ka mājdzemdības zema riska grūtniecei, kurās klāt ir labi apmācīta vecmāte un vietā, kur ir labi izveidota transportēšanas sistēma, noved pie sliktākiem dzemdību rezultātiem.
Apsverot mājdzemdības Latvijā, es izlasīju arī Latvijā izstrādātos bakalaura darbus, kas atrodami https://majdzemdibas.lv/par-majdzemdibam-2/petijumi/. Tajos secinājumi par mājdzemdību iznākumiem salīdzinot ar dzemdību iznākumiem stacionārā ir līdzīgi attīstīto valstu veikto pētījumu secinājumiem. Diemžēl nekādu publiski pieejamu oficiālu valsts publicētu statistiku es neatradu.
Kāpēc sievietes izvēlas dzemdēt mājās?
Katrai ir savi apsvērumi, kāpēc izvēlētā dzemdību vieta ir ārpus stacionāra. Daļai tā ir negatīva pieredze, kas iegūta iepriekšējo dzemdību laikā stacionārā, kāda vēlas dzemdēt savā dabiskajā, ierastajā māju vidē, kāda ir labi informēta par to, cik dzemdības stacionāros var būt medikalizētas un grib, lai dzemdības notiktu dabiski, ar pēc iespējas mazāk nevajadzīgām rutīnas darbībām un iejaukšanām, kāda nevēlas pielāgoties slimnīcu vadlīnijām, bet gan lai vecmāte pielāgotos viņai, cik vien iespējams, un tāpēc labākais risinājums škiet ir mājdzemdības. Saskaņā ar Skrondal et al (2020) pētījumu pirmdzemdētājas Norvēģijā, kas izvēlējās dzemdēt mājās, galvenokārt to darīja iekšējas motivācijas vadītas, un viņām bija vēlme laist pasaulē mazuli drošā vidē. Viņām piemita spēcīga iekšēja pārliecība/ticība fizioloģiskam dzemdību procesam, un viņas bija cītīgi izglītojušās un gatavojušās mājdzemdībām.
Ne mazāk svarīgi....Ok, plīsumi, griezumi, instrumenti, ķeizari, iejaukšanās (pamatota vai nepamatota), bet kā ar citu acīm mazāk redzamo vai neredzamo, piemēram, sievietes dzemdību pieredzi un to,kā viņa jūtas? Kā dzemdību pieredzi stacionāros pretstatatā mājās vērtē sievietes? Un te atkal jāsaka, ka aptaujas dati liecina, ka mājdzemdības saistās ar pozitīvāku dzemdību pieredzi. Tas, kā dzemdības tiek uztvertas, protams, ir subjektīvi. Divas uz papīra it kā vienādas dzemdības katra sieviete izjūt atšķirīgi. Apmēram, 2 - 4 % sieviešu piedzīvo posttraumatiskā stresa sindromu pēc dzemdībām, un tam ir saistība ar to, cik apmierināta sieviete ir bijusi ar dzemdībām. Vairāki pētījumi apstiprina saistību starp dzemdību pieredzi un risku, ka attīstīsies pēcdzemdību trauksme vai depresija (Eva Urbanová et al, 2021; Parivash Admadpour, 2023; Lara Seefeld et al, 2024). Līdz ar to, droši var teikt, ka dzemdību pieredze vienozīmīgi var atstāt ietekmi uz mammas mentālo veselību, kas tālāk potenciāli ietekmē viņas turpmākās attiecības ar bērnu, spēju aprūpēt bēbīti, viņas pašas un visas ģimenes labbūtību, attiecības ar partneri, bērnu skaitu ģimenē, u.c.
Aicinu Tevi uzņemties atbildību par savu dzemdību pieredzi, sagatavoties dzemdībām un izvērtēt visas savas opcijas, lai iegūtu pēc iespējas labāku dzemdību pieredzi!