Kas var radīt vai pastiprināt dzemdību sāpes vai diskomfortu.
Iemeslus, kas var ietekmēt to, cik stipras sāpes vai diskomfortu Tu izjūti dzemdībās, varētu iedalīt fizioloģiskos un psiholoģiskos iemeslos.
Pie fizioloģiskiem iemesliem pieder:
- Medicīniska iejaukšanās
- Augļūdeņu noplūšana
- Pārmērīgs muskuļu saspringums (šo var radīt arī psiholoģiski iemesli)
- Neērta poza
- Anatomiskas izmaiņas ķermenī
Dzemdību ierosināšana jeb indukcija un/vai stimulēšana. Šeit nav runa par to, vai to vajag darīt vai nē, bet gan par iemeslu kā tādu. Dabisks process, kas tiek paātrināts visticamāk notiks grūtāk nekā tad, ja šis process notiktu tad, kad ķermenis tam ir nobriedis. Analoģija: negatava augļa noraušana no koka notiek grūtāk un sāpīgāk (ja mēs pieņemam, ka kokam arī sāp) nekā tad, ja auglis ir nobriedis un nokrīt pats. Mākslīgais oksitocīns var padarīt dzemdību kontrakcijas biežākas un stiprākas. Mākslīgā oksitocīna gadījumā endorfīni (dabiskie atsāpinātāji) neizstrādājas.
Augļūdeņu atvēršana (amniotomija) vai dabiska augļūdeņu noplūšana. Dzemdību laikā, kad mazuļa galva spiež uz dzemdes kaklu, augļūdens pūslis kalpo kā amartizators, padarot dzemdību sajūtas komfortablākas. Attiecīgi, ja šī amartizatora nav, tad sajūtas var pastiprināties.
Anatomiskas izmaiņas ķermenī. Tās varētu būt iegurņa traumas vai saaugumi, mugurkaula traumas.
Neērta poza. Pozas, kas noņem svaru no muguras lejas daļas, paplašina iegurņa izmērus, atslābina iegurņa muskulatūru var palīdzēt dzemdībās izjust mazāk diskomfortu.
Pārmērīgs muskuļu saspringums. Pārāk straujš dzīves ritms, stress, negatīvas emocijas var radīt saspringumu dzemdē vai netālu esošos orgānos, kā rezultātā sajūtas var būt nepatīkamākas.
-------------------------------------------------------------------------
Biežākie psiholoģiskie iemesli ir :
- Bailes (apzinātas vai neapzinātas)
- Negatīvas vai trauksmainas domas
- Negatīvas sajūtas (piemēram, aizvainojums, neuzticēšanās sev vai atbalsta komandai).
Vairums cilvēku jau kopš bērnības ir dzirdējuši, cik dzemdības ir briesmīgs, sāpīgs un drāmu pilns notikums. Bieži vien sievietes ļoti lapbrāt dalās ar savu negatīvo pieredzi. Tas neizbēgami iesēj mūsu prātā bailes un šaubas par sevi un dzemdību procesu. Man bija 9 gadi, kad es dzirdēju māsas draudzeni sakām, ka viņs esot mocījusies 2 sutkas. Es tajā laikā nezināju, ko nozīmē sutka. Krietni vēlāk, kad es uzzināju, ko nozīmē vārds ''sutka'', man uzreiz attausa atmiņā māsas draudzenes vārdi un nekādas labās sajūtas vai domas mani nepārņēma. Arī filmās redzētais dzemdību attēlojums un kliegšana man vienmēr sķitis biedējoši. Laika gaitā, protams, arī draudzenes dalījās ar savām pieredzēm, kas tikai pastiprināja domas, ka dzemdības ir ellīgi sāpīgs un briesmīgs process. Kādā brīdī jau šīs domas pārauga pārliecībā, ka būs traki, būs jākliedz tā, ka savu balsi neatpazīšu, iespējams, ka pēc dzemdībām es pat ienīdīšu savu vīru - jā, arī šādu komentāru es biju dzirdējusi no kādas mammas. Radās asociācija ''dzemdības = elles mokas''', kaut gan es pati pat vēl nebiju piedzīvojusi dzemdības. Saprotams, ka šādas domas un pārliecības nav sabiedrotie ar kuriem doties dzemdībās.
Kāds sakars bailēm un negatīvām domām un sajūtām ar dzemdību sāpēm?
Vistiešākais.
1. Jau 1920-tajos gados britu ārsts Grantly Dick - Read novēroja, ka bailes rada muskuļu sasprindzinājumu, kas savukārt rada vai pastiprina sāpes. Viņš to nodēvēja par
Baiļu - Saspringuma - Sāpju sindromu. To pašu dara negatīvas vai trauksmainas domas.
2. Bailes, negatīvas domas un stress var ietekmēt hormonālās sistēmas darbību, t.i. oksitocīna un adrenalīna izstrādi. Oksitocīns ir ļoti svarīgs hormons, lai dzemdības vispār sāktos un progresētu, savukārt adrenalīns atvēršanās fāzes laikā dzemdību procesu var traucēt vai pat apstādināt. Abi šie hormoni mūsos vienlaicīgi nevar eksistēt.
Ja dzemdības nesākas dabiski vai neprogresē, var būt vajadzība iejaukties medicīniski, piemēram, pielietojot mākslīgo oksitocīnu. Mākslīgais oksitocīns var radīt biežakas un intensīvākas dzemdību kontrakcijas. Izstrādājoties dabiskajam oksitocīnam, izstrādājas arī endorfīni, kas ir mūsu dabiskie atsāpinātāji. Diemžēl mākslīgā oksitocīna gadījumā tas nenotiek. Šis viss kopā var radīt vai pastiprināt dzemdību sāpes.
Jebkura doma gan pozitīva, gan negatīva atstāj ietekmi kaut kur mūsu ķermenī. Domas rada emocijas un sajūtas. Emocijas un sajūtas atstāj ietekmi kaut kur mūsu ķermenī, tās var radīt fizioloģisku reakciju. Tas savukārt ietekmē, kā mēs uzvedamies un rīkojamies, un no tā ir atkarīgs rezultāts. Sanāk ķēdes reakcija, kuru aizsāka doma.
Varbūt esi dzirdējusi par citrona testu. Iztēlojoties sulīgu citronu, tā smaržu un garšu, vairums cilvēku novēro fizioloģisku reakciju, piemēram, siekalu pavairošanos mutē. Citam savukārt doma par skaņu, kas tiek radīta, kad ar nagiem kāds novelk pa tāfeli vai stikla virsmu, rada zossādu. Un tās bija tikai domas, tikai Tava iztēle, kas lika Tavam kermeni reaģēt! Varētu vēl minēt citus piemērus, bet doma ir skaidra.
Prāts vada, un ķermenis tam seko, citiem vārdiem, ķermenis seko prātam.
Hipnodzemdību kursa mērķi ir:
- Palīdzēt mazināt vai abrīvoties no bailēm un negatīvām un trauksmainām domām par dzemdībām un aizvietot tās ar mieru, uzticēšanos sev, savam ķermenim un dzemdību procesam un pozitīvu skatījumu uz dzemdību procesu. Varam to saukt par refreimingu vai prāta pārprogrammēšanu vai mindset maiņu.
- Iemācīties, kā atslābināt savu ķermeni pēc iespējas ātrāk un dziļāk.
- Apgūt pašpalīdzības tehnikas, kas palīdz ļauties dzemdību procesam, saglabāt mieru un piedzīvot dzemdības pēc iespējas komfortablāk un vieglāk.
Piesakies hipnodzemdību kursam!